Halal sertifikācija kosmētikai un farmācijai

Halal attiecas ne tikai uz pārtiku. Kosmētiku, uztura bagātinātājus un zāles veido daudzas tās pašas sastāvdaļas, tāpēc rodas tie paši jautājumi: vai kaut kas nav iegūts no cūkgaļas vai cita aizliegta dzīvnieku avota, vai produkts nesatur reibinošu alkoholu un vai dzīvnieku izcelsmes vielas ir no dzīvnieka, kas kauts pēc halal noteikumiem. Ādas un matu produktiem ir papildu nianse – vai sastāvdaļai jābūt atļautai arī uzklāšanai, ne tikai lietošanai uzturā. Sastāvdaļu līmeņa noteikumi ir kopīgi ar pārtiku un izklāstīti haram un apšaubāmu sastāvdaļu sarakstā.

Kosmētikā izceļas divas tēmas. Pirmā ir alkohols. Smaržas, toniki un aerosoli bieži satur etanolu, kas marķēts kā „alcohol denat.“ vai „SD alcohol“, un jautājumu, vai ārīgs alkohols ir pieņemams, zinātnieki risina atšķirīgi. Taukalkoholi, piemēram, cetilspirts, stearilspirts un cetearilspirts, ir pavisam kas cits: tie nav reibinoši un nav problēma. Komiteja skatās uz alkohola veidu un izcelsmi, nevis uz vārdu etiķetē.

Otrā ir dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas. Kolagēns, elastīns un keratīns bieži ir dzīvnieku izcelsmes; glicerīns, stearīnskābe un tās stearāti var nākt no dzīvnieku taukiem; karmīns ir kukaiņu krāsviela; lanolīns nāk no vilnas. Katrai vajadzīgs piegādātāja izcelsmes apliecinājums, un vairumam ir pieejamas augu, sintētiskas vai mikrobiālas versijas.

Uztura bagātinātājos un zālēs sāciet ar kapsulu. Mīkstās un cietās kapsulas parasti gatavo no želatīna, kas var būt cūkas vai nehalal liellopa; HPMC un citas augu kapsulas ir ierastā halal alternatīva. Svarīgas ir arī palīgvielas: magnija stearāts var būt augu vai dzīvnieku izcelsmes, laktoze ir piena nesējviela, un dažas tabletes pārklāj ar šellaku vai želatīnu. Šķidrās zāles var izmantot etanolu kā šķīdinātāju. Dažas aktīvās vielas ir dzīvnieku izcelsmes, piemēram, heparīns vai atsevišķi fermenti un hormoni.

Zāles nevērtē tāpat kā pārtiku. Islāma tiesības atzīst, ka tad, kad cilvēkam vajadzīga ārstēšana un atļautas alternatīvas nav, viela, no kuras citādi izvairītos, var tikt pieļauta; tas ir nepieciešamības (darura) princips. To piemēro šauri un konkrētajai situācijai, nevis kā vispārēju atļauju. Komiteja pati neizdod medicīniskus lēmumus: robežgadījumus farmācijā izvērtē kopā ar attiecīgo reliģisko un medicīnisko kompetenci. Uztveriet šo ceļvedi kā orientieri un konkrēto produktu izrunājiet ar komiteju.

Pārbaudes atšķiras pēc kategorijas, bet seko vienai loģikai: noteikt alkoholu un dzīvnieku izcelsmes vielas un pēc tam katru izcelsmi apstiprināt uz papīra. Tabulā norādīts, kur meklēt.

Kosmētikas un farmācijas sertifikācija norit tāpat kā pārtikai: sastāvdaļu un receptūras izvērtējums, ražošanas procesa un iespējamas savstarpējas piesārņošanās ar nehalal līnijām pārbaude un katra materiāla dokumentācija. Atšķiras sastāvdaļu saraksts un zālēm – papildu piesardzība saistībā ar nepieciešamību. Atsūtiet komitejai produktu ar pilnu sastāvu, un mēs pateiksim, kas uz to attiecas.